Manila

Vai jūs zinājāt?

1844. gada 31. decembris Filipīnās nenotika

Džipniji veido aptuveni 2% no reģistrētajiem transportlīdzekļiem Manilas metro. Saskaņā ar pilsētas satiksmes pārvaldi tie veido 2,3% no ikdienas satiksmes pretstatā 43,75% privātajām automašīnām.

Viņi veic aptuveni 40% no visiem motorizētiem braucieniem Filipīnās — aptuveni 40 miljoni cilvēku braucienu dienā.

Manilas metro vien viens pētījums liecina, ka katru dienu brauc ar džipiem gandrīz 9 miljoni cilvēku. JICA pētījumā konstatēts, ka džipi veido 39% no visa sabiedriskā transporta galvaspilsētas reģionā jeb 6,8 miljonus braucienu. Pamata cena ir aptuveni piecpadsmit ASV centi.

Filipīnās ir aptuveni 200 000 džipu, un Manilas metro ir aptuveni 42 000–55 000 — atkarībā no tā, vai tiek skaitītas reģistrētās franšīzes vai visi ekspluatācijā esošie transportlīdzekļi. Katrs pārvadā apmēram divdesmit pasažierus.

Pie aritmētikas ir vērts pasēdēt. Divi procenti transportlīdzekļu. Divi procenti no satiksmes. Četrdesmit procenti no braucieniem.

Iemesls ir tāds, ka lielākajai daļai cilvēku nav alternatīvas: tikai aptuveni 12% Metro Manilas iedzīvotāju pieder privāta automašīna. Tiek lēsts, ka sastrēgumi galvaspilsētā valstij izmaksā aptuveni 67 miljonus USD dienā — vairāk nekā USD 24 miljardus gadā, vairāk nekā 10% no IKP —, un tajā vainojamie transportlīdzekļi lielākoties nav tie, kas pārvadā cilvēkus.

Pulkstenis: Manilā ir bijusi sistēmas pielāgošanas vēsture, nevis realitāte.

1844. gada 16. augustā ģenerālgubernators noteica, ka otrdiena, 31. decembris, tiks svītrota no kalendāra. Kopš Magelāna Filipīnas bija par dienu atpalikušas no saviem kaimiņiem Āzijā, jo kolonija tika pārvaldīta pāri Klusajam okeānam no Spānijas Amerikas un neviens nebija labojis kuģu žurnālus trīs gadsimtu laikā.

Līdz 1844. gadam tas vairs nebija ekscentriskums. Meksika bija neatkarīga, Akapulko tirdzniecība bija beigusies, un valsts bizness tagad bija ar Ķīnu un pārējo Āziju. Atpūta ar tirdzniecības partneriem ir dārga.

Tātad Pirmdienai, 1844. gada 30. decembrim, sekoja trešdiena, 1845. gada 1. janvāris. Filipīnas izlaida datumu un darba dienu. Tajā nedēļā otrdienas nebija.

Filipīnās 1844. gada 31. decembrī neviens nav dzimis. Neviens nav miris, neviens neprecējies, nekas netika ierakstīts un saule neuzlēca. Datums tika izņemts no kalendāra ar dekrētu.

Iemesls meklējams Magelānā. Burājot uz rietumiem apkārt pasaulei, viņa ekspedīcija zaudēja dažas minūtes dienā — ceļojot kopā ar sauli, katra diena beidzās nedaudz vēlāk nekā cilvēkiem, kurus viņi bija atstājuši Eiropā. Kad viņi sasniedza Filipīnas, viņi bija atpalikuši veselu dienu, un neviens nelaboja kuģu žurnālus.

Tā kā kolonija tika pārvaldīta pāri Klusajam okeānam no Spānijas Amerikas, tā vienkārši saglabāja šo rietumu puslodes datumu. Tātad 323 gadus Filipīnas bija par dienu aiz saviem kaimiņiem. Kamēr Manilā bija svētdiena, tā bija pirmdiena Batavijā — mūsdienu Džakartā — dažu dienu buras attālumā.

Kļūda bija zināma gadsimtiem ilgi. Neviens nesanāca to salabot.

Pēc tam 1821. gadā Meksika kļuva neatkarīga, Manilas un Akapulko tirdzniecība tika likvidēta, un tirdzniecība ar Ķīnu un pārējo Āziju kļuva par svarīgāko. Atpūta no tirdzniecības partneriem vairs nebija ekscentriskums un kļuva par problēmu.

1844. gada 16. augustā ģenerālgubernators Narciso Clavería y Zaldúa ar Manilas arhibīskapa piekrišanu nolēma, ka otrdien, 1844. gada 31. decembrī, tiks svītrots. Pirmdienai, 1844. gada 30. decembrim, sekoja tieši trešdiena, 1845. gada 1. janvāris.

Pulkstenis: ir vērts pamanīt, kā tas atšķiras no Romas.

Kad pāvests Gregorijs 1582. gadā atcēla desmit dienas, viņš laboja uzkrāto novirzi, un reforma tika rūpīgi izstrādāta, lai darba dienu cikls netiktu skarts — ceturtdienai joprojām sekoja piektdiena. Neviens nezaudēja svētdienu.

Manila darīja pavisam ko citu. Tas nebija novirzes novēršana; tas šķērsoja starptautisko datumu līniju. Tāpēc Filipīnas izlaida datumu un darba dienu: tajā nedēļā nebija otrdienas.

Pati Datuma līnija tika formalizēta tikai 1884. gada Starptautiskajā meridiānu konferencē. Līdz tam Manila jau četrdesmit gadus atradās tās pareizajā pusē, nokļuvusi tur pirmā, viena pati un nevienam nejautājot.

Gada dienas gaisma