Tokyo

Vai jūs zinājāt?

Japānā 2019. gads bija divi dažādi gadi

Japānā ir kaut kur no 2,6 līdz 5 miljoniem tirdzniecības automātu atkarībā no tā, kurš un kad skaita. Japānas tirdzniecības sistēmu ražotāju asociācija 2024. gada decembrī prognozēja aptuveni 2,6 miljonus; vecākas aplēses no nozares maksimuma pārsniedz 4 miljonus.

Neatkarīgi no tā, kuru skaitli jūs izvēlēsities, attiecība ir tāda pati: aptuveni viena mašīna uz katriem 23 līdz 30 cilvēkiem — lielākais blīvums uz Zemes. Tikai dzērienu automātu skaits pārsniedz divus miljonus.

Amerikas Savienotajām Valstīm ir salīdzināms kopējais skaits, kas ir sadalīts divdesmit piecas reizes lielākā valstī ar gandrīz trīs reizes lielāku iedzīvotāju skaitu.

Mašīnas netiek bāztas veikalos. Tie stāv ārā, bez uzraudzības, uz publiskām ietvēm, dzelzceļa stacijās, kalnu takās, svētnīcu iecirkņos un blakus rīsu laukiem nekurienes vidū — izgaismoti visu nakti, pilni ar skaidru naudu un krājumiem, gadu desmitiem vienlaikus. Pašas nozares skaidrojums ir strups: vandālisms ir noapaļošanas kļūda.

Lielākā daļa pārdod karstos un aukstos dzērienus no viena un tā paša automāta vienlaicīgi, kas atzīmēti あったか～い sarkanā krāsā un つめた～い zilā krāsā.

Un senči ir labāki nekā vajag. Japānas pirmo tirdzniecības automātu 1888. gadā patentēja Tawaraya Koshiki, tagadējā Šimonoseki. Tas izdalīja tabaku, un mehānisms tika pielāgots no karakuri — tradicionālajiem japāņu pulksteņa automātiem.

Tirdzniecības automāti ir cēlušies no uztīšanas lellēm.

Pulkstenis: — tā ir saprātīga vieta, kur sākt valstī, kurā vienlaikus darbojas divi kalendāri un kurā ir paredzēts, ka visi sekos līdzi.

Japāna izmanto Gregora kalendāru seireki un līdzās tam wareki, kas skaita gadus pēc imperatora valdīšanas. Pašreizējais laikmets Reiwa ir 232. gads, un tas sākās 2019. gada 1. maijā.

Tā kā laikmets beidzas, kad beidzas valdīšana, un valdīšanas laiks negaida janvāri, 2019. gadā Japānā bija divi gadi: Heisei 31 līdz 30. aprīlim, Reiwa 1 no 1. maija.

Divdesmit gadus kalnu takā viena atstāta mašīna un kalendārs, kurā gada skaitlis var mainīties aprīļa vidū. Abi darbojas viena un tā paša iemesla dēļ: visi zina noteikumus, un nevienam nav vajadzīga uzraudzība.

Japānā darbojas divi kalendāri blakus. Ir seireki (西暦), visur citur izmantotais Gregora kalendārs. Un ir wareki (和暦), kas skaita gadus pēc imperatora valdīšanas.

Katram laikmetam ir nosaukums — gengō (元号), ko pēc zinātnieku grupas ieteikuma izvēlējies Ministru kabinets. Kad pievienojas jauns imperators, laikmets mainās un gadu skaits atiestatās uz vienu. Pirmais gads netiek saukts par 1. gadu, bet gan par gannen (元年), "izcelsmes gads".

Pašreizējais laikmets ir Reiwa (令和), ko Japānas Ārlietu ministrija oficiāli tulkojusi kā "skaista harmonija". Tas sākās 2019. gada 1. maijā, kad pievienojās imperators Naruhito — nākamajā dienā pēc imperatora Akihito atteikšanās no troņa, kas ir pirmā Japānas imperatora atteikšanās no troņa aptuveni divsimt gadu laikā.

Oficiālajā kalendārā ir 232. laikmets.

Tātad Gregora gads 2026 ir Reiwa 8 (令和8年). Aritmētika ir: Rietumu gads mīnus 2018.

Pulkstenis: lūk, sekas, kas aizrauj cilvēkus.

Laikmets beidzas, kad beidzas valdīšana, kas var notikt jebkurā mēneša dienā. Tas nesagaida janvāri.

Tātad Rietumu gads 2019 Japānā bija divi gadi. No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tas bija Heisei 31. No 1. maija līdz 31. decembrim tas bija Reiwa 1. Dokuments, kas datēts ar šo gadu, ir pareizs ar jebkuru nosaukumu atkarībā no tā, kurā 30. aprīļa pusē tas ir.

Sistēma nav ceremoniāla. Tas parādās nodokļu veidlapās, dzīvesvietas apliecībās, autovadītāja apliecībās, valsts budžetos un juridiskos dokumentos. Drukātās veidlapās laikmets bieži tiek saīsināts līdz vienam romiešu burtam — R — Reiwa, H — Heisei, S — Shōwa, T — Taishō, M — Meiji — tāpēc japāņu licences datums var lasīt R8.5.7, kas nozīmē 2026. gada 7. maiju.

Zemāk ir vēl viens slānis, kas tiek izmantots reti: kōki (皇紀), imperatora kalendārs, kas tiek skaitīts no leģendārās Japānas dibināšanas 660. gadā pirms mūsu ēras. Pēc šī aprēķina 2026. gads ir 2686. gads.

Un pats pulkstenis? Japāna darbojas ar UTC+9, kas būvēta 135. meridiānam. Tokija atrodas gandrīz 140° austrumu leņķī — tas nozīmē, ka Tokija ir viena no retajām pilsētām šajā sērijā, kuras pulkstenis aptuveni deviņpadsmit minūtes noskrien aiz savas saules.

Gada dienas gaisma