Beijing

Vai jūs zinājāt?

Ķīna sabruka piecas laika zonas vienā un nekad neatskatījās

Lai iegādātos benzīna automašīnu Pekinā, vispirms ir jāuzvar loterijā.

Pilsēta ieviesa numura zīmju kvotu 2011. gadā, lai palēninātu transportlīdzekļu augšanu un smogu. Platības tiek piešķirtas, izmantojot publisku izlozi, un kopš tā laika izredzes ir nepārtraukti samazinājušās. 2011. gada janvārī pieteikuma iesniedzējam bija aptuveni 9,4% iespēja. 2012. gada decembrī tas bija 1,4%. Līdz 2018. gadam tas bija 0,2%.

Vienā kārtā 2018. gada jūnijā vairāk nekā 2,8 miljoni cilvēku sacentās par 6333 plāksnēm — izredzes ir 1 pret 2031. Parasto automašīnu kvota tika samazināta no 90 000 2017. gadā līdz mazāk nekā 40 000. Atļautās ikgadējās reģistrācijas samazinājās no 240 000 līdz 100 000.

Vidējais rindas laiks ir 26 mēneši. Elektrisko transportlīdzekļu gaidīšanas saraksts ir pārsniedzis 400 000 cilvēku, bet aizmugurē esošajiem cilvēkiem ir teikts, ka gaidīt līdz astoņiem gadiem.

Ap to izauga vesela sekundārā ekonomika. Tika izveidotas aģentūras, lai savienotu pircējus ar esošajiem plākšņu turētājiem — tiek ziņots, ka aptuveni $15 650 par elektrisko plāksni un $22 700 par benzīna plāksni. Daži cilvēki reģistrē automašīnas uz laulātā vārda, un laulības, kas noslēgtas īpaši šim nolūkam, tiek ziņots par aptuveni 2845 ASV dolāriem gadā jeb 9816 ASV dolāriem piecus gadus. Citi pērk plāksnes ārpus Pekinas par aptuveni 250 ASV dolāriem, īrē tos no izplatītājiem vai pērk lietotas automašīnas, kurām ir pievienota automašīna.

Akadēmiskajā literatūrā ir apglabāts patiesi dīvains atradums. Tā kā vidējais gaidīšanas laiks ir ilgāks par diviem gadiem, cilvēki, stāvot rindā, veido nebraukšanas paradumus. Viens pētījums atklāja, ka pēc standarta 26 mēnešu gaidīšanas varbūtība, ka uzvarētājs patiešām pārslēgsies uz braukšanu, samazinās par 16%, tādējādi pilsētas ikgadējais transportlīdzekļa nobraukums samazinās par 8,48 miljoniem kilometru.

Loterija daļēji norit tik ilgi, ka cilvēki vairs nevēlas laimestu.

Pulkstenis: Pekina centralizēti baro divas lietas, un abas rada vienādu reakciju.

1949. gadā Ķīna atcēla savas piecas esošās laika zonas un novietoja visu valsti — aptuveni 5000 kilometru platu — uz viena pulksteņa, Pekinas laika. Kašgarā, rietumu galā, vidusziemas saule oficiāli uzlec tikai ap desmitiem no rīta.

Tātad Sjiņdzjana klusi iedarbina otru, neoficiālu pulksteni divas stundas aiz Pekinas. Tam nav juridiska statusa. Ikviens to izmanto jebkurā gadījumā, un starptautiskajā laika joslu datu bāzē ir ieraksts par to.

Numura zīmju loterija rada viltus laulību tirgu. Viena valsts laika josla rada otru valsts laiku. Abos gadījumos pastāv oficiālā sistēma, un tai blakus aug paralēla.

Ķīna ir aptuveni 5000 kilometrus plata un stiepjas no aptuveni 73° austrumu leņķa līdz 135° austrumu garumam. Tas ir pietiekami plats piecām laika zonām, un trīsdesmit gadus tas bija tieši tāds.

Kopš 1918. gada Ķīnas Republikā bija piecas oficiālās zonas, kas izveidotas dzelzceļa un telegrāfa koordinācijai:

• Kunlun — UTC+5:30
• Sinkianga–Tibeta — UTC+6
• Kansu–Shensi — UTC+7
• Chungyuan — UTC+8
• Kungshan — UTC+8:30

Trīs stundas no viena valsts gala līdz otram.

1949. gadā jaunizveidotā Tautas Republika atcēla visas piecas un salika visu valsti vienā pulkstenī: Pekinas laiks, UTC+8. Valsts padomes direktīva 1980. gada maijā to vēlreiz apstiprināja. Kopš tā laika Ķīna darbojas vienā laika joslā — bez reģionālām atšķirībām un bez vasaras laika, izņemot īsu eksperimentu laikā no 1986. līdz 1991. gadam.

Mērogam: blakus esošās Amerikas Savienotās Valstis ir aptuveni vienāda platuma un izmanto četras zonas. Krievija izmanto vienpadsmit. Ķīna izmanto vienu.

Pulkstenis: efekts ir visvairāk redzams rietumu galā.

Kašgarā, Sjiņdzjanā, saule ziemas vidū uzlec tikai ap 10 no rīta pēc oficiālā pulksteņa un riet ap pusastoņiem vakarā. Cilvēki mostas tumsā, ēd brokastis tumsā un sāk darba dienu pirms saullēkta, jo pulkstenis pie sienas saka, ka ir pienācis laiks.

Praksē Siņdzjanā plaši tiek izmantots otrs, neoficiāls laiks — Sjiņdzjanas laiks vai Ürumči laiks, kas noteikts divas stundas aiz Pekinas UTC+6, kas daudz vairāk atbilst vietējai saulei. Tam nav oficiāla statusa. Tas vienkārši ir tas, ar ko norit liela daļa ikdienas dzīves.

Praktiskais rezultāts ir tāds, ka cilvēkiem tur regulāri ir jānosaka kurš pulkstenis attiecas uz tikšanās laiku. Ilggadējie iedzīvotāji apraksta standarta ieradumu: pusstundu pirms tikšanās rakstīt īsziņas, lai pieklājīgi pajautātu, vai jūs abi domājat par vienu un to pašu stundu.

Un pasaules programmatūra zina par abiem. Starptautiskajā laika joslu datu bāzē oficiālais valsts laiks ir Āzija/Šanhaja, kā arī Āzija/Urumči (UTC+6), lai sistēmas varētu atspoguļot laiku, ko neviena valdība nekad nav oficiāli atzinusi.

Gada dienas gaisma