Hong Kong

Vai jūs zinājāt?

Honkongas publiskais pulkstenis sākās kā sods

Honkongā ir vairāk debesskrāpju nekā jebkurā citā Zemes pilsētā, un tā nav tuvu.

Pilsētā ir vairāk nekā 9000 augstceltņu. Vairāk nekā 1000 no tām ir augstākas par 100 metriem. Saskaņā ar standarta definīciju, ko izmanto Augsto ēku un pilsētu dzīvotņu padome — 150 metri un vairāk — Honkongai ir kaut kur no 569 līdz 669, atkarībā no skaita un beigu datuma. Giness, izmantojot CTBUH skaitļus no 2025. gada janvāra, sniedz 669.

Ņujorkā, kurai šis tituls piederēja no debesskrāpja izgudrošanas līdz 2000. gadu sākumam, ir aptuveni 320. Čikāgā, kur tika uzcelta pirmā, ir 137.

Virs 200 metriem Honkongā ir 102 ēkas. Virs 300 metriem seši. Virs 400 metriem divi. Augstākais ir Starptautiskais tirdzniecības centrs ar 484 metriem un 118 stāviem.

Iemesls ir ģeogrāfija, nevis ambīcijas. Honkonga ir iespīlēta starp kalniem un jūru ar ļoti maz apbūvējamās zemes, tāpēc vienīgais pieejamais virziens bija augšup.

Pulkstenis: un ēka, kas to sāka, tika uzcelta ar pazīstamu nosaukumu.

Honkongas pirmā celtne, kas pārsniedz 150 metrus, bija Jardine House, kas tika pabeigta 1973. gadā — uzcēla Jardine Matheson.

Tas ir tas pats tirdzniecības nams, kas kopš aptuveni 1860. gada katru dienu pusdienlaikā ir izšāvis ar jūras kara ieročiem virs Causeway Bay. Stāsts ir tāds, ka vecākais Karaliskās jūras kara flotes virsnieks iebilda pret to, ka uzņēmums izšauj sveicienu savam taipānam, un kā aizrādījumu Džardīnam Matesonam tika pavēlēts katru dienu pastāvīgi izšaut ieroci kā publisku laika signālu kolonijai.

Viņi to dara joprojām, 165 gadus vēlāk, četrdesmit piecas sekundes vienlaikus.

Tātad tas pats uzņēmums, kas tika sodīts par to, ka Honkongai paziņoja, cikos tā tika uzbūvēta, arī tornis, kas paziņoja, kādā virzienā augt. Pistole izšauj pulksten pusdienlaikā, kas Honkongā ir aptuveni divdesmit trīs minūtes pirms saules ir faktiski virs galvas.

Katru dienu pusdienlaikā Causeway Bay krastmalā formas tērpā tērpts apsargs, ko nodarbina tirdzniecības nams Jardine Matheson, dodas uz nelielu nožogojumu, astoņas reizes piezvana kuģa zvanam, lai atzīmētu priekšpusdienas sardzes beigas, izšauj ar jūras spēku ieroci virs taifūna patversmes, vēlreiz piezvana zvanu un dodas prom.

Tas notiek jau vairāk nekā simts sešdesmit gadus, un saskaņā ar Honkongas stāstu par to tas sākās kā aizrādījums.

Jardine Matheson nopirka zemi 1841. gadā — pirmais zemes gabals, kas tika pārdots publiskā izsolē koloniālajā Honkongā. Uzņēmums savā krastmalā glabāja ieroci un pēc ieraduma izšāva salūtu ikreiz, kad ieradās vai aizgāja uzņēmuma vadītājs taipans.

Ap 1860. gadu to dzirdēja Honkongā nesen ieradies vecākais Karaliskās jūras kara flotes virsnieks un nebija uzjautrināts. Ieroču salūts bija gubernatora un vecāko militārpersonu, nevis tirdzniecības uzņēmuma priekšnieka prerogatīva. Kā sods Džardīnai Matesonei tika pavēlēts izšaut ar ieroci katru dienu pusdienlaikā, uz mūžu kā publisku laika signālu kolonijai.

Viņi joprojām to dara.

Tradīcija apstājās tikai Japānas okupācijas laikā, kad oriģinālais lielgabals pazuda. 60. gados tas tika aizstāts ar mazāku modeli pēc tam, kad kaimiņi sūdzējās par troksni. Tas tiek izšauts pusnaktī arī Vecgada vakarā, un kopš 1989. gada sponsori var maksāt par tā atlaišanu, un ieņēmumi tiek novirzīti labdarībai.

Pulkstenis: kas padara šo vairāk par anekdoti, ir tas, kam šis ierocis patiesībā bija priekš.

Honkonga bija ostas ekonomika, un ostu ekonomikai ir vajadzīgs publiskais laiks. Ostas visā pasaulē to atrisināja vizuāli, laika bumbiņas nometa noteiktā stundā, lai kuģi varētu iestatīt savus hronometrus — to izdarīja Griniča, un arī bumba, kas galu galā kļuva par Ņujorkas Jaungada vakara izrādi. Honkongai bija arī vizuāli signāli. Bet ierocim ir viena priekšrocība salīdzinājumā ar bumbu: jums nav uz to jāskatās.

Tātad Honkonga saņēma skaņas laika signālu, kas bija dzirdams jūdžu attālumā pāri ūdenim, ko pēc jūras spēku pavēles izšāva privāts uzņēmums kā labvēlību visai kolonijai, ko neviens nav lūdzis un kopš tā laika neviens nav atcēlis.

Honkonga atrodas 114° austrumu leņķī un iet pa UTC+8, zonu, kas uzbūvēta 120. meridiānam. Tas nozīmē, ka lielgabals, kas pilsētai paziņoja par pusdienlaiku, vienmēr ir izšāvis apmēram divdesmit trīs minūtes, pirms saule patiešām ir virs galvas — un kopš tā laika katru dienu ir pilnīgi, publiski un ticami maldījies.

Gada dienas gaisma