London

Vai jūs zinājāt?

104 gadus viena ģimene pārdeva Londonu laiku

Lai vadītu melnu kabīni Londonā, jums ir jānokārto eksāmens ar nosaukumu The Knowledge, un tas darbojas kopš 1865. gada.

Lai tai izbrauktu, jums jāiegaumē katra iela sešu jūdžu rādiusā no Charing Cross. Tas ir aptuveni 25 000 ielas. Jums ir arī jāapgūst aptuveni 20 000 orientieru — muzeju, vēstniecību, teātru, klubu, policijas iecirkņu — un 320 noteiktu maršrutu atrašanās vietas, kuras kanonizējis Transports for London dokumentā, kas pazīstams kā Zilā grāmata.

Kandidāti braukā pa pilsētu ar mopēdiem ar starpliktuvi, kas piestiprināta pie stūres, līdz pat piecpadsmit stundām dienā, ejot skaļi izrunājot ielu nosaukumus. Lielākajai daļai no tiem ir vajadzīgi trīs līdz četri gadi. Visātrāk, kāds to ir paveicis, ir astoņpadsmit mēneši. Apmēram puse nekad nepabeidz.

Eksāmeni tiek saukti par apliecībām. Eksaminētājs nejauši nosauc divus punktus, un kandidāts nosauc īsāko ceļu starp tiem. Vienīgā atļautā karte ir tā, kas atrodas viņu galvā.

Un tas maina galvu. Londonas Universitātes koledžā veiktā pētījumā astoņdesmit praktikantu smadzenes tika skenētas pirms viņu sākuma, kā arī atbilstoša kontroles grupa. Sākumā nebija nekādas atšķirības. Četrus gadus vēlāk apmācāmie kuri ieguva kvalifikāciju uzrādīja izmērāmu pelēkās vielas pieaugumu aizmugurējā hipokampā — reģionā, kas saistīts ar telpisko atmiņu. Tie, kas trenējās un cieta neveiksmi, neko neparādīja. To nedarīja arī vadības ierīces. Kad taksometri aiziet pensijā, tas samazinās.

Pulkstenis: šī ir otrā reize, kad Londona atrisina problēmu, ievietojot atbildi cilvēkā un liekot viņam staigāt ar to.

104 gadus, no 1836. līdz 1940. gadam, Belvilu ģimene pārdeva pareizo laiku Londonā. Viņi glabāja vienu kabatas pulksteni — hronometru, ko sauc par Arnoldu — katru nedēļu aizveda to uz Griniču, lai to novietotu pret observatorijas pulksteni, un pēc tam izstaigāja maršrutu pa pilsētu, ļaujot abonentiem to izlasīt.

Ruta Belvila to darīja vēl 1930. gados, ejot ar kājām, ar pulksteni pilsētā, kurā bija radio.

Londona uzcēla galveno meridiānu un pēc tam nolīga cilvēkus, kas to nēsātu ar rokām. Tas joprojām dara to pašu ar karti.

1836. gadā Griničas karaliskajam astronomam radās problēma: pulksteņmeistari nepārtraukti klauvēja pie observatorijas durvīm, lai jautātu, cik pulkstens. Tāpēc viņš izveidoja abonēšanas pakalpojumu un par to iecēla palīgu Džonu Henriju Belvilu.

Belvilam 1790. gados iedeva kabatas hronometru, ko izgatavoja Džons Arnolds. Visi to sauca par Arnoldu. Reizi nedēļā viņš pārbaudīja Arnoldu ar Observatorijas galveno pulksteni — ar precizitāti līdz sekundes desmitdaļai — un pēc tam apstaigāja Londonu līdz aptuveni 200 abonentiem, kuri, skatoties uz to, uzstādīja savus pulksteņus.

Viņš nomira 1856. gadā. Viņa atraitnei Marijai tika atteikta pensija, tāpēc viņa lobēja šo darbu un pati pavadīja laiku Londonā, līdz 1892. gadā aizgāja pensijā, 81 gadu vecumā. Viņas meita Rūta pēc tam pārņēma vadību 38 gadu vecumā un vēl četrdesmit gadus veda Arnoldu cauri Londonas dokiem, Klerkenvelai, Vestendai un Beikerstrītam.

Rūta aizgāja pensijā 1940. gadā, 86 gadu vecumā. Uzņēmums darbojās 104 gadus ar vienu kabatas pulksteni.

Labākā daļa: konkurējošā firma Standard Time Company sadalīja laiku ar elektrisko telegrāfu un veica kampaņu lekciju zālēs un laikrakstos, lai diskreditētu sievieti ar rokassomu. Viņi neizlaida viņu no biznesa. Arnolds tagad atrodas Zinātnes muzejā.

Pulkstenis: 1884. gadā divdesmit sešas valstis vienojās, ka nulle garuma grādi šķērsos gaisīgo tranzīta apli Griničā. Katra laika josla uz Zemes, ieskaitot to, kurā jūs šo lasāt, tiek mērīta no šīs līnijas.

Kas ir smieklīgi, jo līnija ir nepareizā vietā.

Slavenā misiņa sloksne, ko tūristi staigā, lai fotografētu, atrodas aptuveni 102 metrus uz rietumiem no vietas, kur GPS saka nulle. Tā nav neviena kļūda. Airijs 1850. gadā nolīdzināja savu teleskopu, izmantojot dzīvsudraba baseinu, kas izlīdzinās ar vietējo gravitāciju, un vietējā gravitācija Griničā nenorāda precīzi uz Zemes asi. Abas rindas ir pareizas. Viņi vienkārši atbild uz dažādiem jautājumiem.

Pasaulē visvairāk fotografētā līnija atrodas 102 metru attālumā, un visa planēta tik un tā skatās pie tās.

Gada dienas gaisma