| Pilsēta | Vietējais laiks | Starpība | Nākamais notikums |
|---|---|---|---|
| Londona Apvienotā Karaliste | 01:00 | −7 st. | No 25. okt.: −8 st. |
| Berlīne Vācija | 02:00 | −6 st. | No 25. okt.: −7 st. |
| Dubaija Apvienotie Arābu Emirāti | 04:00 | −4 st. | |
| Tokija Japāna | 09:00 | +1 st. | |
| Sidneja Austrālija | 10:00 | +2 st. | No 4. okt.: +3 st. |
| Ņujorka Amerikas Savienotās Valstis | 20:00Trešd. | −12 st. | No 1. nov.: −13 st. |
| Losandželosa Amerikas Savienotās Valstis | 17:00Trešd. | −15 st. | No 1. nov.: −16 st. |
Sjiaņa (Ķīna) izmanto laiku UTC+8. Šī laika josla visu gadu paliek UTC+8 — vasaras laiku neizmanto. Laika starpība starp pilsētām Sjiaņa un Ņujorka ir 12 stundu. Parastais darba laiks nemaz nepārklājas ar pilsētu Ņujorka, tāpēc sanāksmēm vienā pusē vajadzīgs agrs vai vēls laiks. Laika starpība starp pilsētām Sjiaņa un Londona ir 7 stundas. Parastais darba laiks (9–18) ar pilsētu Londona pārklājas aptuveni 2 st. dienā. Piemērots laiks saziņai: 16:00–18:00 (Sjiaņa) atbilst 09:00–11:00 (Londona). Laika starpība starp pilsētām Sjiaņa un Tokija ir 1 stunda. Parastais darba laiks (9–18) ar pilsētu Tokija pārklājas aptuveni 8 st. dienā. Piemērots laiks saziņai: 09:00–17:00 (Sjiaņa) atbilst 10:00–18:00 (Tokija). Šajā laika joslā atrodas arī tādas pilsētas kā Singapūra, Kualalumpura, Manila. Ņemot vērā šīs laika starpības, ir vieglāk plānot zvanus vai ceļojumus uz pilsētu Sjiaņa un no tās.
Sjiaņa (Ķīna) iedzīvotāju skaits ir aptuveni 13,0 milj.. Šodien ir aptuveni 11,9 stundas dienasgaismas: saullēkts 06:38, saulriets 18:30. Šī laika josla visu gadu paliek UTC+8 — vasaras laiku neizmanto. Atrodas ziemeļu puslodē, aptuveni 34° uz ziemeļiem no ekvatora. Satiksme notiek pa labo pusi
Karogs
Ķīna
Galvaspilsēta
Pekina
Kontinents
Āzija
Laika josla
UTC+8 · Asia/Shanghai
Ģeogrāfiskās koordinātas
34,34°Z, 108,94°A
Oficiālā valūta
CNY (¥)
Starptautiskais tālsarunu kods
+86
Braukšanas puse
pa labi
Puslode
Ziemeļu
Oficiālā valoda
Ķīniešu
Mērvienību sistēma
metriskā
Vai jūs zinājāt?
Terakotas armiju atrada lauksaimnieki, rakuši aku 1974. gadā, un tajā ir aptuveni 8000 figūru — nav divu vienādu seju. Viņi sargā pirmā Cjiņ imperatora kapenes, kas nekad nav izraktas.
Pulkstenis: Sjaņa saglabā UTC+8, lai gan tā atrodas labi rietumos, tāpēc saules pusdienlaiks šeit ierodas ap pulksten 12:45. Tā bija Zīda ceļa austrumu galapunkts un Ķīnas galvaspilsēta trīspadsmit dinastijām.
Sjiaņa atrodas 108.9° A garumā. Pilsētas laika josla UTC+8 ir balstīta uz 120° A meridiānu. 11.1° starpības dēļ pulkstenis apsteidz Sauli par aptuveni 44 min: Saules pusdiena iestājas ap 12:44, nevis 12:00. Josla visu gadu paliek UTC+8 — vasaras laiks šeit netiek izmantots.
2026. gada garākā diena ir 22. jūnijs: 14 st. 27 min dienasgaismas. Īsākā ir 22. decembris: 9 st. 51 min. Starpība starp tām ir 4 st. 36 min. Šajā platumā gadalaiki ir redzami pulkstenī, taču nekad krasi.
Agrākais saullēkts un vēlākais saulriets nesakrīt ar garāko dienu. Pilsētā Sjiaņa Saule visagrāk lec 13. jūnijs plkst. 05:31, bet visvēlāk noriet tikai 1. jūlijs plkst. 20:00. Tos šķir laika vienādojums: Zemes eliptiskā orbīta un ass slīpums gada laikā pārbīda Saules pusdienu par dažām minūtēm uz priekšu un atpakaļ.
Pēc saulrieta debesis vēl kādu laiku paliek gaišas. Pilsētā Sjiaņa pilsoniskā krēsla ekvinokcijas laikā ilgst aptuveni 25 min.
Visas šīs sadaļas vērtības ir aprēķinātas no pilsētas platuma, garuma un IANA laika joslas ar NOAA Saules algoritmiem (Spencer, 1971), ar aptuveni ±2 loka minūšu precizitāti zem 65° platuma.
Oficiālā laika josla pilsētā Sjiaņa (Ķīna) ir Asia/Shanghai, un pašreizējā nobīde no UTC ir UTC+8.
Pilsētas Sjiaņa aprēķinātais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 13,0 milj., ģeogrāfiskās koordinātas ir 34.34°N, 108.94°E.
Pilsētā Sjiaņa garākajā dienā ir 14 st. 27 min, īsākajā — 9 st. 51 min dienasgaismas; gada vidējais ir 12 st. 11 min dienā.
Saules pusdiena pilsētā Sjiaņa iestājas ap 12:44 pēc standarta laika UTC+8, jo pilsēta atrodas 11.1° no meridiāna, uz kura balstīta tās laika josla.
Astoņi tūkstoši karavīru mālā: Terakotas armiju atrada lauksaimnieki, rakuši aku 1974. gadā, un tajā ir aptuveni 8000 figūru — nav divu vienādu seju. Viņi sargā pirmā Cjiņ imperatora kapenes, kas nekad nav izraktas.