Denmark · CEST
trešd., 2026. g. 23. sept.
Laika joslu dinamika un salīdzinājums
Copenhagen (Denmark) oficiāli atrodas IANA laika joslā UTC+2, un pašreizējā nobīde no koordinētā universālā laika (UTC) ir undefined. Pāreja uz vasaras laiku notiek Nākamā pulksteņa pagriešana Salīdzinot ar jūsu atrašanās vietu (6), Copenhagen ir New York. Darba dienās netraucētai saziņai ir pieejamas aptuveni New York stundas kopīga darba laika. Piemērotākais laika logs sanāksmēm parasti ir rīta un agrās pēcpusdienas stundās. Salīdzinot ar jūsu atrašanās vietu (1), Copenhagen ir London. Darba dienās netraucētai saziņai ir pieejamas aptuveni London stundas kopīga darba laika. Piemērotākais laika logs sanāksmēm parasti ir rīta un agrās pēcpusdienas stundās. Salīdzinot ar jūsu atrašanās vietu (7), Copenhagen ir Tokyo. Darba dienās netraucētai saziņai ir pieejamas aptuveni Tokyo stundas kopīga darba laika. Piemērotākais laika logs sanāksmēm parasti ir rīta un agrās pēcpusdienas stundās. Tā kā abas vietas atrodas vienā laika joslā, ir iespējama tūlītēja sadarbība bez laika nobīdes. Vietējais saules cikls, dienas gaismas sezonālās izmaiņas un standarta darba laiks veido unikālu pilsētas ikdienas ritmu.
Praktiska informācija ceļošanai un dzīvei
Visi svarīgākie dati par vietējo dzīvi, laika joslām un standartiem: Šodienas dienas gaisma Pāreja uz vasaras laiku notiek Nākamā pulksteņa pagriešana Ziemeļu puslode Satiksme notiek pa labo pusi
Karogs
Denmark
Galvaspilsēta
Copenhagen 👑
Kontinents
Europe
Laika josla
CEST · Europe/Copenhagen
Ģeogrāfiskās koordinātas
55.68°N, 12.57°E
Oficiālā valūta
DKK (kr)
Starptautiskais tālsarunu kods
+45
Braukšanas puse
pa labi
Puslode
Ziemeļu
Oficiālā valoda
Danish
Mērvienību sistēma
metriskā
Vai jūs zinājāt?
Kopenhāgenas iedzīvotāji katru dienu nobrauc aptuveni 1,4 miljonus kilometru.
Zemes apkārtmērs ir aptuveni 40 000 km. Tātad pilsēta, kurā dzīvo aptuveni 600 000 cilvēku, min pedāļus, kas atbilst trīsdesmit pieciem planētas apļiem katru dienu, un pēc tam to atkārto rīt.
Pārējie skaitļi izriet no tā. Kopenhāgenā ir aptuveni 675 000 velosipēdu un aptuveni 120 000 automašīnu — velosipēdu skaits ir vairāk nekā pieci pret vienu. Kopenhāgenas centrā velosipēdu ir vairāk nekā iedzīvotāju. 62% Kopenhāgenas iedzīvotāju uz darbu vai mācībām brauc ar velosipēdu; 9% brauciens. Tikai viens tilts, Dronning Louises Bro, pārvadā līdz 36 000 velosipēdistu dienā, padarot to par vienu no noslogotākajām velosipēdu pārbrauktuvēm jebkur.
63% Dānijas parlamenta deputātu, kas sēž pilsētas vidū, uz darbu brauc ar velosipēdu.
Nekas no tā nenotika ātri, un tas ir galvenais. Kopenhāgenā no 1912. līdz 1969. gadam katru gadu tika uzbūvēta vismaz viena jūdze veloceliņa. No 1975. līdz 1985. gadam tā uzbūvēja piecas jūdzes gadā. 1970. gadā, kad pilsēta pirmo reizi sāka skaitīt, ikdienas satiksme bija 351 133 automašīnas pret 100 071 velosipēdu. 2016. gadā skaitīšana pirmo reizi tika mainīta**: 265 700 velosipēdu, 252 600 automašīnu.
Tas prasīja četrdesmit sešus gadus, lai katru gadu nedaudz pievienotu.
Pulkstenis: tieši tā šī pilsēta uzbūvēja savu slavenāko objektu.
Jenss Olsens pavadīja gadu desmitus, izstrādājot Verdensur, Pasaules pulksteni Kopenhāgenas rātsnamā — divpadsmit savienotas kustības, 15 448 atsevišķas daļas, kas tiek uztītas ar roku reizi nedēļā. Tā ātrākais pārnesums griežas reizi desmit sekundēs. Tā lēnākais veic vienu apgriezienu ik pēc 25 753 gadiem, izsekojot Zemes ass svārstības.
Olsens nomira 1945. gadā, desmit gadus pirms tā pabeigšanas. To 1955. gadā aizsāka Dānijas karalis un Olsena mazmeita, un kopš tā laika tas darbojas.
Kopenhāgena ir pilsēta, kas ir apmierināta ar lietām, kurām ir jēga tikai tad, ja jūs to pastāvīgi papildinat ļoti ilgu laiku.
Kad Jensam Olsenam bija astoņi gadi, viņš lasīja dāņu romānu, kurā tika salauzts pulkstenis. Tas viņam traucēja. Ja kāds būtu uzbūvējis, kāds varētu salabot. Viņš nolēma, ka viņš būs šī persona.
Viņš izmācījās par atslēdznieku, pēc tam par instrumentu izgatavotāju, pēc tam par pulksteņmeistaru. Divdesmit piecu gadu vecumā viņš devās uz Strasbūru, lai izpētītu katedrāles astronomisko pulksteni, atkal un atkal atgriežoties, lai atzīmētu, kā darbojas tā funkcijas. Tad viņš sāka aprēķināt vienu no saviem.
Jensa Olsena pasaules pulkstenis — Verdensur — atrodas Kopenhāgenas rātsnamā. Tam ir divpadsmit kustības un 15 448 atsevišķas daļas. Tas ir pilnībā mehānisks, un tas ir jābūk ar roku reizi nedēļā.
Tas parāda Kopenhāgenas laiku, Saules laiku, laiku apkārt pasaulei, saullēktu un saulrietu, siderālo laiku, mūžīgo kalendāru, planētu novietojumu, kā arī turpmāko Saules un Mēness aptumsumu datumus.
Un tad ir zobrati.
Ātrākais veic vienu apgriezienu ik pēc desmit sekundēm. Lēnākais veic vienu apgriezienu ik pēc 25 753 gadiem. Šis zobrats izseko Zemes ass precesijai — lēnajai svārstībai, kas pārvieto debess ziemeļu pozīciju aptuveni divdesmit sešu tūkstošu gadu laikā. Šobrīd tas griežas. Kopš sākuma tas ir pārvietojies apmēram trīs grādus.
Olsens nenodzīvoja, lai redzētu, kā tas darbojas. Viņš nomira 1945. gadā. Pulkstenis beidzot tika iedarbināts 1955. gadā, ko veica Dānijas karalis un Olsena mazmeita. Viņa kapakmenī vairāk vai mazāk rakstīts: astromehāniķis, pasaules pulksteņu izgatavotājs.
Viena nejauša detaļa: planētu ciparnīcā ir redzamas astoņas planētas. Olsens pabeidza aprēķinus pirms Plutona atklāšanas 1930. gadā, tāpēc tas nekad nav izdevies. Septiņdesmit sešus gadus pulkstenis tika uzskatīts par nedaudz nepareizu. 2006. gadā Starptautiskā Astronomijas savienība pārklasificēja Plutonu, un pulkstenis atkal klusi kļuva pareizs.
Pulkstenis: Kopenhāgena atrodas 55,7° ziemeļu leņķī, kas rada vienu no plašākajām dienasgaismas svārstībām šajā sarakstā — aptuveni septiņpadsmit ar pusi stundas gaismas vasaras vidū un gandrīz septiņas decembra beigās.
Kas ir piemērota vieta Verdensur. Virs zemes pilsēta darbojas saulē, kas nevar pieņemt lēmumu. Rātsnamā tik un tā griežas pārnesums, kas nepabeigs savu pirmo pilno apgriezienu pirms aptuveni 27 700 gadu, katru nedēļu vienā reizē.
Gada dienas gaisma
Darba laiks
8 st. pārklāšanās