Pašreizējais vietējais laiks: Kaira

Dienasgaisma gada laikā: Kaira

Vai jūs zinājāt?

Ēģipte izgudroja 24 stundu dienu, tad ļāva tās kalendāram klīst 1460 gadus

Ēģipte katru dienu izplata aptuveni 250 līdz 270 miljonus subsidētas maizes klaipu.

Tiesības ir pieci klaipi vienai personai dienā, kas noformēti uz valdības viedkartes, un tās sasniedz aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju — kaut kur no 66 līdz 70 miljoniem cilvēku.

Maize ir aish baladi, un vārdam ir nozīme. Lielākajā daļā arābu valodā runājošo valstu maize ir khobz. Ēģiptes arābu valodā tas ir _aish_ — kas nozīmē "dzīve".

Ekonomika ir ārkārtēja. No 1989. gada līdz 2024. gada jūnijam subsidētā klaipa cena bija pieci piastri — aptuveni desmitā daļa no ASV centa. Trīsdesmit pieci gadi bez korekcijām, caur devalvācijām, kariem un globāliem graudu satricinājumiem. Kad tas beidzot pieauga, tas pārcēlās uz divdesmit piastriem, atstājot saņēmējiem aptuveni 16% no klaipa ražošanas izmaksām; valsts sedz pārējos 84%.

Tikai maizes programma vien patērē apmēram 9 miljonus tonnu kviešu gadā — aptuveni 3,5 miljonus audzē mājās un 5,5 miljonus importē, kas ir liela daļa no tā, kāpēc Ēģipte bieži ir pasaulē lielākā kviešu importētāja. 2024./2025. gada budžetā tam tika atvēlēti aptuveni EGP 125 miljardi.

Ēģiptieši gadā apēd aptuveni 180 kilogramus miltu uz vienu cilvēku. Valsts labības pārvaldes vadītāja piedāvātais salīdzinājuma rādītājs citām valstīm bija ne vairāk kā 80.

Tas nekad nav bijis tikai par pārtiku. 1977. gada janvārī mēģinājums samazināt subsīdijas izraisīja divu dienu protestus visā valstī un tika atcelts. 2011. gadā pieprasījums bija pēc maizes, brīvības un sociālā taisnīguma, tādā secībā.

Fiksēts skaitlis, kas saglabāts paaudžu paaudzēs, un dreifēšanu absorbē viss apkārtējais. Kaira to ir darījusi ļoti ilgu laiku.

Paskaties pulkstenī. Iemesls, kāpēc tajā ir 24 stundas, nevis 18 vai 36 vai 10, ir lēmums, kas pieņemts par Nīlu pirms vairākiem tūkstošiem gadu.

Ēģiptes astronomi sadalīja debesis 36 zvaigžņu grupās, kuras grieķi vēlāk nosauca par dekāniem. Katrs dekāns uzlēca apmēram desmit dienas pēc iepriekšējā. Priesteri tos izmantoja kā nakts pulksteni: pēc tā, kurš dekāns tobrīd cēlās virs apvāršņa, varēja noteikt stundu. Visas nakts laikā bija redzami divpadsmit dekāni — tāpēc nakts ieguva divpadsmit stundas. Diena pārim ieguva arī divpadsmit. No šejienes nāk 24 stundu diennakts, un kopš tā laika tā nekad nav mainīta.

Tā pati sistēma izveidoja kalendāru. Ēģiptes civilajā gadā bija 365 dienas: trīs gadalaiki — applūšana, parādīšanās, ražas novākšana — katrs četri trīsdesmit dienu mēneši, kas nozīmēja 360, kā arī piecas papildu dienas, kas bija sašūtas beigās un veltītas piecu dievu dzimšanas dienām. Katrs mēnesis sadalījās trīs desmit dienu dekānos. Jaunās Karalistes laikā tempļa ieraksti liecina, ka katra dekāna pēdējās divas dienas bija karalisko amatnieku atpūtas dienas, kas ir aptuveni tikpat tuvu nedēļas nogalei, kāds bija bronzas laikmetā.

Ēģiptes stundas sākotnēji bija laika — divpadsmit dienas gaismas stundas bija garākas vasarā un īsākas ziemā, jo tām bija jāsadala, cik daudz dienas gaismas patiesībā bija. Fiksēta garuma stundas nāca vēlāk.

Pulkstenis: šeit ir trūkums, un tas ir lielisks.

Ēģiptes civilajā gadā nebija lēciena dienas. Nevienu, nekad. Tāpēc katru gadu bez korekcijas pietrūka apmēram ceturtdaļas dienas līdz patiesajam Saules gadam.

Sekas ir tādas, ka kalendārs nepārtraukti slīdēja atpakaļ pa gadalaikiem. Jaungada diena un faktiskais Sīriusa heliakālais pacelšanās — notikums, ap kuru sākotnēji tika izveidots gads —, mainās tikai reizi 1460 gados. Pļaujas svētki varēja ierasties plūdu vidū, un galu galā tas arī notika.

238. gadā pirms mūsu ēras Kanopas dekrēts, ko priesteru sinode izdeva par godu Ptolemajam III, noteica katru ceturto gadu papildu dienām pievienot sesto dienu. Reforma tā arī neiesakņojās.

Tāpēc Ēģipte izgudroja ietvaru, uz kura joprojām darbojas visa planēta, un pēc tam gadsimtiem ilgi atteicās no vienas korekcijas, kuras dēļ tā būtu vērsta uz sauli.