Saule un pulkstenis: Gēteborga (2026)
Gēteborga atrodas 12.0° A garumā. Pilsētas laika josla UTC+1 ir balstīta uz 15° A meridiānu. 3.0° starpības dēļ pulkstenis apsteidz Sauli par aptuveni 12 min: Saules pusdiena iestājas ap 12:12, nevis 12:00. Vasaras laikā pulksteņus pagriež 60 min uz priekšu, starpība pieaug līdz 72 min, un Saules pusdiena pārbīdās uz 13:12.
2026. gada garākā diena ir 22. jūnijs: 18 st. 6 min dienasgaismas. Īsākā ir 22. decembris: 6 st. 32 min. Starpība starp tām ir 11 st. 34 min. Polārā loka tuvumā gads spēcīgi svārstās starp ilgu gaismu un ilgu tumsu.
Agrākais saullēkts un vēlākais saulriets nesakrīt ar garāko dienu. Pilsētā Gēteborga Saule visagrāk lec 19. jūnijs plkst. 04:10, bet visvēlāk noriet tikai 25. jūnijs plkst. 22:17. Tos šķir laika vienādojums: Zemes eliptiskā orbīta un ass slīpums gada laikā pārbīda Saules pusdienu par dažām minūtēm uz priekšu un atpakaļ.
Pēc saulrieta debesis vēl kādu laiku paliek gaišas. Pilsētā Gēteborga pilsoniskā krēsla ekvinokcijas laikā ilgst aptuveni 39 min, bet saulgriežos — līdz 74 min.
Visas šīs sadaļas vērtības ir aprēķinātas no pilsētas platuma, garuma un IANA laika joslas ar NOAA Saules algoritmiem (Spencer, 1971), ar aptuveni ±2 loka minūšu precizitāti zem 65° platuma.