Madrid

Vai jūs zinājāt?

Spānija uzstāda savus pulksteņus uz Berlīni un nekad tos neatgriez

Madridē ir vairāk nekā 21 400 bāru, kas apkalpo pilsētu ar aptuveni 3,4 miljoniem cilvēku — aptuveni viens bārs uz katriem 159 iedzīvotājiem.

Spānija kopumā ir blīvākā bāru valsts Eiropas Savienībā. Atkarībā no datu kopas valsts rādītājs ir no viena josla uz 169 līdz vienam uz 207 iedzīvotājiem. Spānijas statistikas institūts uzskaitīja 277 539 viesmīlības iestādes ar 47,3 miljoniem iedzīvotāju.

Tas rada salīdzinājumu, kas spāņiem patīk visvairāk: Spānijā ir vairāk bāru nekā slimnīcu gultu. Valstī ir aptuveni 163 437 slimnīcu gultas — viena uz katriem 289 cilvēkiem. Aptuveni katriem 170 ir bārs.

Reģionālie skaitļi ir līdzīgi nelīdzsvaroti. Andalūzijā vien ir 58 486 iestādes, kas ir vairāk nekā Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Īrijā kopā. Katalonijā ir 54 509. Madrides reģions, 36 248.

Brīdinājums par definīciju: "bārs" šeit tiek skaitīts plaši, aptverot kafejnīcas, saldējuma veikalus, restorānus un cervecerías — jebkur, kur varat apsēsties, lai malkotu kafiju vai alu. Tas tomēr ir galvenais. Spāņu bārs nav vakara vieta. Tajā astoņos tiek pasniegts grauzdiņš ar tomātu, vienpadsmitos bokadilo, divos - trīs ēdienu menú del día un deviņos tapas.

Pulkstenis: kas mūs noved pie tā, kāpēc Spānijas diena no ārpuses izskatās tik dīvaina un kāpēc tā nav.

1940. gada 16. martā Spānija pabīdīja pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, lai saskaņotos ar Berlīni. Izmaiņas tika raksturotas kā īslaicīgas. Spānija joprojām ir pēc Centrāleiropas laika, un Madride atrodas gandrīz 4° rietumu garumā, savukārt zona ir veidota 15. meridiānam austrumu.

Tādējādi Madride darbojas aptuveni 75 minūtes priekšā savai saulei.

Tātad, kad Madrides bārs piedāvā pusdienas divos un atkal piepildās deviņos, saule ārā saka pulksten 1:00 un astoņus. Tas ir tad, kad visi pārējie Eiropā ēd.

Bāri nav atvērti vēlu. Pulkstenis ir agrs.

Spānija pieņēma Griničas laiku 1901. gadā, un tas ir tas, ko pieprasa tās ģeogrāfija. Kontinentālā Spānija atrodas uz rietumiem no Griničas meridiāna. Pēc garuma tas pieder Lielbritānijai, Portugālei un Marokai.

Tad 1940. gada 16. martā vienpadsmitos naktī Franko pabīdīja pulksteņa rādītājus vienu stundu uz priekšu, lai tas atbilstu nacistiskajai Vācijai. Tas bija žests — Spānija palika neitrāla —, un valdība paziņoja, ka izmaiņas ar laiku tiks atceltas.

Tas bija pirms astoņdesmit sešiem gadiem. Spānija joprojām ir pēc Berlīnes laika. Tagad tā ir vistālāk uz rietumiem esošā valsts Eiropā, kas darbojas pēc Centrāleiropas laika, un tai ir kopīgs pulkstenis ar Poliju un Ungāriju. Kanāriju salas saprātīgi saglabāja GMT.

Sekas nav smalkas. Galīcijā, kas atrodas tālajos ziemeļrietumos, ziemas saule uzlec tikai ap deviņiem no rīta — bērni skolas dienu sāk tumsā. Spānijas televīzija darbojas no desmitiem naktī līdz pusnaktij.

Un slavenais spāņu grafiks izrādās nemaz nav temperaments. Kā saka viens spāņu biznesa profesors: spāņi pusdieno pulksten 14:00 un vakariņas pulksten 21:00, bet, mērot pret saules stāvokli, tas ir pulksten 13:00 un 20:00. Tieši tad, kad ēd pārējā Eiropa. Spānija neēd vēlu. Spānijas pulkstenis darbojas ātri, un visi ir pieklājīgi noregulējušies ap to trīs paaudzēs.

Parlamenta komisija ieteica atgriezties pie GMT 2013. gadā. Valdība to vēlreiz izpētīja 2016. gadā. Nekas nenotika.

Pulkstenis: ja tas izklausās pazīstami, tam vajadzētu būt. Buenosairesa dara tieši to pašu — skrien aptuveni piecdesmit četras minūtes priekšā savai saulei — un iegūst tieši tādu pašu reputāciju par vēlo ēšanu.

Divas valstis, divi kontinenti, bez savienojuma starp tiem, viens identisks mehānisms: kāds pabīdīja pulksteni, un vesela kultūra pārkārtojās ap jauno numuru un pēc tam tika raksturota kā aizrautīga ar nakti.

Tikmēr Portugāle atrodas 500 kilometrus uz rietumiem no Madrides un vienu stundu aiz tās, un divas reizes izmēģināja Spānijas izkārtojumu, pirms atteicās no tā.

Gada dienas gaisma