Istanbul

Vai jūs zinājāt?

Stambula reiz atiestatīja savus pulksteņus ik pēc dažām dienām. Tagad tas nekad tos neatiestata.

Stambulas pilsētas pašvaldības aplēses liecina, ka ielas kaķu skaits pilsētā ir aptuveni 125 000. Pievienojiet mājsaimniecības kaķus un iegūstiet aptuveni 200 000. Līdzās viņiem ir aptuveni 130 000 ielu suņu.

Reālo skaitu neviens nezina, un tā saka pašvaldība. Brīvi klejojošu dzīvnieku populācijas saskaitīšana ir patiešām grūta; dažādas metodes rada ļoti dažādas kopsummas, un skaitļi dažu gadu laikā noveco.

Bet šeit ir daļa, kurā ir vērts veikt aritmētiku.

Pašvaldība izplata vienu tonnu sausās barības dienā 199 norādītajos barošanas punktos visā pilsētā.

Viena tonna izklausās milzīgi. Sadaliet to ar aptuveno ielu dzīvnieku populāciju — sauciet to par 255 000 kaķu un suņu — un tas ir aptuveni četri grami katrs dienā. Kaķis ēd apmēram sešdesmit.

Tātad pilsētas valdība piegādā ne vairāk kā dažus procentus no tā, ko Stambulas ielu dzīvnieki faktiski ēd. Otrie deviņdesmit procenti nāk no privātpersonām: veikalnieki, kas izliek bļodas, iedzīvotāji ar šķembu maisu pie durvīm, restorānu virtuves un mazās koka kaķu mājiņas, kas parādās uz ietvēm, nevienam to neorganizējot.

Kaķiem ir vārdi. Dažiem ir pieminekļi. Tombili, kas nofotografēts, atpūšoties uz viena elkoņa uz Kadiköy bruģa, kļuva starptautiski slavens un pēc viņa nāves tika pieminēts ar bronzas statuju. Gli dzīvoja Hagia Sophia, un viņu apmeklēja tūristi, kuri bija ieradušies apskatīt ēku.

Pulkstenis: — tas ir noderīgs veids, kā iegūt informāciju par to, kā šajā pilsētā tika skaitīts laiks.

Osmaņu alaturka sistēmā diena sākās saulrietā. Pulkstenis divpadsmit bija brīdis, kad saule norietēja — tas nozīmēja, ka mirklis kustējās katru dienu, un katrs pulkstenis pilsētā bija jālabo ik pēc dažām dienām, visu gadu, uz visiem laikiem.

Šo darbu nevarēja centralizēt. Tam bija vajadzīgas muvakkithanes — mošejām pievienotās hronometrāžas telpas — un muvakkits, kas tajās apkalpoja, nepārtraukti aprēķinot un pielāgojoties, lai pilsēta paliktu aptuveni vienā ar sevi.

Stambula vienmēr ir darbojusies ar pastāvīgiem maziem labojumiem, ko veikušas daudzas atsevišķas rokas. Tā tā baroja savus pulksteņus gadsimtiem ilgi, un tā joprojām baro savus kaķus.

Lielāko daļu Osmaņu vēstures Stambula darbojās pēc gurubi laika — stundas tika skaitītas no saulrieta. Pulkstenis divpadsmit nebija ne pusdienlaiks, ne pusnakts. Pulkstenis divpadsmit bija brīdis, kad saule norietēja.

Padomājiet par to, ko tas nozīmē mehāniski. Saulriets kustas. Tas pārvietojas katru dienu. Tātad pulkstenis, kas iestatīts pēc Osmaņu laika, bija nepareizs dažu dienu laikā, un tas bija jāregulē nepārtraukti, visu gadu, mūžīgi. Sistēma vēlāk kļuva pazīstama kā alaturka saat, lai atšķirtu to no Eiropas alafranga sistēmas.

Tam bija nepieciešami profesionāļi. Pie lielākajām mošejām bija piestiprinātas muvakkithanes — hronometrāžas telpas —, kurās strādāja muvakkits, astronomijā un matemātikā apmācīts speciālists. Viņa uzdevums bija aprēķināt piecus ikdienas lūgšanu laikus, izmantojot astrolabes, kvadrantus, saules un ūdens pulksteņus un vēlāk mehāniskos pulksteņus. Pirmais un slavenākais Ali Kuşçu tika iecelts Fatih mošejā Muvakkithane 1470. gadā.

Ilgu deviņpadsmitā gadsimta posmu Stambula vienkārši darbojās ar abām sistēmām vienlaikus. Osmaņu pils pulksteņi tika uzbūvēti ar divām ciparnīcām — alaturka un alafranga — uz vienas ciparnīcas, jo impērijai patiešām bija jāzina abi skaitļi.

Valdības iestādes pārcēlās uz Eiropas laiku ap 1912. gadu. Likums Nr. 697, datēts ar 1925. gada 26. decembri, no 1926. gada 1. janvāra atcēla alaturka laiku. Paši muvakkitāni tika oficiāli slēgti tikai 1952. gadā, vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu pēc tam, kad sistēma, kurā tie apkalpoja, tika padarīta par nelikumīgu.

Pulkstenis: tagad paskaties, kur nonāca Stambula.

2016. gadā Türkiye atcēla vasaras laiku un valstī pastāvīgi noteica UTC+3. Pulksteņi nekad netiek regulēti. Ne sezonāli, ne nekad.

Stambula atrodas 29° austrumu platumā. UTC+3 ir paredzēts 45. meridiānam. Tas nozīmē, ka Stambula tagad skrien apmēram 64 minūtes priekšā savai saulei — pastāvīgi, pēc konstrukcijas. Decembra beigās saullēkts pienāk tikai ap 8:30 no rīta. Piecpadsmit miljoni cilvēku savas ziemas dienas sāk tumsā, apzināti.

Tātad šī ir pilsēta, kurā kādreiz strādāja mošeju astronomi, lai pulksteņi nepārtraukti sarunātos ar faktiskajām debesīm, un tagad tā darbojas ar fiksētu numuru, par kuru debesis vispār netiek konsultētas.

Abi lēmumi bija apzināti. Abi bija par mūsdienīgumu. Tie ir pilnīgi pretstati.

Gada dienas gaisma