Vai jūs zinājāt?
Zviedrija izgudroja dienu, kas pastāvēja tieši vienreiz
Mazāk nekā 1% no Zviedrijas sadzīves atkritumiem nonāk poligonā.
Pārējais tiek pārstrādāts, kompostēts vai sadedzināts enerģijas iegūšanai valsts 33 vai 34 atkritumu pārstrādes rūpnīcās. Aptuveni puse sadzīves atkritumu tiek sadedzināta; siltums baro centralizētās siltumapgādes tīklus, kas apsilda krietni vairāk nekā miljonu māju, un viena stacija Stokholmā vien apsilda aptuveni 190 000 no tām. Pārstrādāto vai citādi izmantoto sadzīves atkritumu īpatsvars ir pieaudzis no aptuveni 38 % 1975. gadā līdz aptuveni 99 % šodien. Vidējais zviedrs joprojām saražo 467 kg atkritumu gadā.
Zviedrija arī ieved atkritumus. Kaut kur no 800 000 līdz 1,9 miljoniem tonnu gadā no Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Īrijas un Itālijas, kas par pakalpojumu maksā aptuveni $43 par tonnu. Tas Zviedrijai nopelna aptuveni 100 miljonus ASV dolāru gadā. 2016. gadā importētie atkritumi veidoja 20–25% no visa sadedzinātā daudzuma.
Kas mūs noved pie interesantās daļas, jo stāsts, ko visi par to stāsta, ir nepareizs.
Jūs pastāvīgi lasīsit, ka Zviedrijai beigušies atkritumi un tai ir jāieved citu valstu atkritumi, lai rūpnīcas darbotos. Tas ir brīnišķīgs attēls un tā nav patiesība. Anna-Carin Gripwall no Avfall Sverige, Zviedrijas atkritumu apsaimniekošanas asociācijas, 2016. gadā The Independent sacīja, ka rūpnīcas tā vietā varētu darboties ar biodegvielu, un 2025. gada decembrī vēlreiz apstiprināja Snopes, ka tā joprojām ir. Swedenergy saka to pašu.
Zviedrija neieved atkritumus, jo tas ir nepieciešams. Tas ieved atkritumus, jo citas valstis par tām maksā.
Pulkstenis: Zviedrijai ir ne viens vien slavens fakts, kas izrādās sarežģītāks, nekā šķiet.
Kad pārējā Eiropa strīdējās par Gregora kalendāru, Zviedrija nāca klajā ar saprātīgu kompromisu. Tā vietā, lai dzēstu desmit dienas vienā piegājienā, tas pakāpeniski atvieglotu: četrdesmit gadus izlaidiet katru lēcienu, un aptuveni 1740. gadā kalendārs būtu klusi slīdējis vienā līmenī, nevienam to nepamanot.
Zviedrija izlaida lēciena dienu 1700. gadā, kā plānots.
Tad sākās Lielais Ziemeļu karš, un Zviedrijai bija citas domas, un tā aizmirsa izlaist 1704. gadu. Tad tas atkal aizmirsās 1708. gadā.
Valsts tagad atradās tādā stāvoklī, kādu neviena cita valsts vēsturē nav ieņēmusi: vienu dienu pirms Jūlija kalendāra, desmit dienas aiz Gregora kalendāra un viena pati pasaulē pēc pašas izdomāta kalendāra, kuru neviens cits nevarēja izlasīt.
1711. gadā karalis Kārlis XII padevās un pavēlēja atgriezties pie Jūlija kalendāra. Lai to izdarītu, Zviedrijai bija jāatliek diena, ko tā bija atcēlusi 1700. gadā. Taču 1712. gads jau bija garais gads, tāpēc tai jau bija 29. februāris.
Tātad Zviedrija pievienoja vēl vienu.
1712. gada 30. februāris. Bija piektdiena. Gadā bija 367 dienas. Šis ir vienīgais 30. februāris reģistrētajā vēsturē, un to izmantoja reāli cilvēki — pāris vārdā Svens Hols un Elna Džepsdotere apprecējās Istadē šajā datumā un atlikušo mūžu pavadīja, nespējot nosvinēt savu jubileju dienā, kad tā notika.
Zviedrija beidzot pārgāja uz Gregora kalendāru 1753. gadā, pārejot no 17. februāra uz 1. martu. Bija vajadzīgi piecdesmit trīs gadi, karš, viens neiespējams datums un četri monarhi.
Stokholma atrodas 59,3° ziemeļu platumā, kas tai dod vienas no lielākajām dienasgaismas svārstībām starp šī saraksta galvaspilsētām. Ap vasaras vidu pilsētā ir aptuveni astoņpadsmit ar pusi stundas dienasgaismas. Ap ziemas saulgriežiem sanāk apmēram seši.
Valstī ir kaut kas atbilstošs, kas nevarēja vienoties, kurā dienā tā atrodas, kur pati diena atšķiras par divpadsmit stundām. Stokholmā jautājums "cik gara ir diena?" nekad nav bijis stabilas atbildes, un kādu laiku 1700. gadu sākumā arī "kāds ir datums?"
Avoti un atsauces
- Snopes (2025. gada decembris), *Kā Zviedrija izmanto importētos atkritumus* (Avfall Sverige uzņēmuma Anna-Carin Gripwall un Swedenergy apstiprinājums, ka rūpnīcas var darbināt ar biodegvielu; apgalvojums novērtēts kā "galvenokārt patiess")
- Vietējā Zviedrija (1,3 miljoni tonnu importa 2016. gadā, 20-25% no sadedzinātajiem atkritumiem; vairāk nekā 30 vietas)
- Earth.org (no 38% 1975. gadā līdz 99% šodien; 467 kg uz cilvēku; 4,4 miljoni tonnu sadzīves atkritumu gadā)
- HowStuffWorks / Avfall Sverige (33 instalācijas; siltums 1,2 miljoniem māju, elektrība 800 000)
- Iemesli būt jautram un Zilā okeāna stratēģija (1,9 miljoni tonnu importa gadā; 43 USD par tonnu; 100 miljoni USD gada ieņēmumi)
- AOL/Science (viena rūpnīca Stokholmā apsilda ~190 000 māju)
- Wikipedia, *zviedru kalendārs* (367 dienas 1712; 17. februāris → 1. marts 1753. gadā)
- Snopes, *tolaik 30. februāris bija īsts datums kalendārā* (Lieldienu iemesls; laulība Istadē, Wall Street Journal citāts)
- Ģenerālistu akadēmija (piektdiena, 1712. gada 30. februāris)
- HistoryFacts.com (aizmirstot izlaist 1704 un 1708)