Athens

Vai jūs zinājāt?

Atēnām pieder 2000 gadus vecs dators, ko neviens nepamanīja gadu

Grieķijā ir aptuveni 120 miljoni olīvkoku.

Iedzīvotāju skaits ir aptuveni 10,4 miljoni. Tas ir vienpadsmit vai divpadsmit koki uz vienu grieķi. Apmēram 450 000 ģimeņu ir atkarīgas no olīveļļas kā primārā vai sekundārā ienākumu avota. Olīveļļa veido aptuveni 9% no visas valsts lauksaimniecības produkcijas vērtības, 2–3% no visa tās eksporta un 20% no pārtikas eksporta.

Tagad statistikai visi atkārtojas, tāpēc tas kļūst interesanti.

Jūs pastāvīgi lasīsit, ka grieķi uz vienu cilvēku patērē vairāk olīveļļas nekā jebkurš cits uz Zemes — parasti tiek doti 20 litri gadā, dažreiz 24. Katrs vairāk nekā pieci galoni. Tā ir brīnišķīga figūra, un tā ir visur.

Starptautiskā olīvu padome, kas ir iestāde, kas to faktiski mēra, savā 2025. gada marta statistikā uzskatīja, ka Grieķijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 9,3 kilogrami. Eiropas Komisija to 2011./2012. gadā noteica 17,9 kg. Grieķu olīveļļas specializētā izdevumā 2025.–2026. ražas gadā ir aprēķināts nedaudz vairāk par septiņiem litriem — par diviem litriem mazāk nekā divus gadus iepriekš — un skaidri teikts, ka grieķi, iespējams, vairs neizmantos vairāk olīveļļas uz vienu cilvēku nekā jebkurš cits neatkarīgi no tā, ko viņi darīja pagātnē.

Tātad godīgā versija ir: Grieķija joprojām ir pirmajā vietā vai tuvu tai, skaits strauji krītas, un plašā apritē esošais skaitlis ir aptuveni divas līdz trīs reizes lielāks par pašreizējo izmērīto.

Apmēram amerikāņi patērē apmēram vienu litru gadā. Pat deflētais Grieķijas skaitlis ir septiņas reizes lielāks.

Pulkstenis: Atēnām ir iepriekšēja pieredze, ka slavena objekta pareiza nolasīšana prasa ilgu laiku.

1900. gadā sūkļu nirēji pie Antikiteras atrada romiešu kuģa vraku. Starp bronzām, ko viņi izvirzīja, bija sarūsējis kamols, kas apmēram gadu stāvēja ignorēts, līdz 1902. gada maijā arheologs Valerios Staiss tajā pamanīja zobratu.

Izrādījās, ka tas ir astronomisks dators ar zobratu, kas būvēts ap 150.–100. gadu pirms mūsu ēras. Pagāja līdz 2005. gadam un datortomogrāfijas skenēšanai, lai atklātu tūkstošiem grieķu rakstzīmju, kas paslēptas korozijas iekšpusē — faktiski instrukciju rokasgrāmata, kas nav lasīta divus tūkstošus gadu.

Atēnas nav pilsēta, kas steidzas uz galīgo skaitli.

1900. gadā sūkļu nirēji no Symi salas bija ceļā uz Ziemeļāfriku, kad vētra piespieda viņus patverties pie Antikiteras, akmeņainas saliņas starp Krētu un Peloponēsu. Viņi nokāpa apskatīties apkārtni un aptuveni 45 metru augstumā atrada romiešu laika kuģa vraku, kas bija izkaisīts ar bronzas un marmora statujām.

Grieķijas valdība organizēja glābšanu. Nākamā gada laikā tas atguva iespaidīgas lietas — Antikythera Ephebe, Filozofa galvu, amforas, juvelierizstrādājumus, stiklu — un tas viss nonāca Nacionālajā arheoloģijas muzejā Atēnās.

Atgūts arī sarūsējis bronzas gabals, kas bija aptuveni lielas grāmatas lielumā. Neviens to cieši neskatījās. Tas atradās muzeja stūrī.

1902. gada 17. maijā arheologs Valerios Staiss pamanīja, ka kamols ir izžuvis un sadalījies, un tajā atrodas zobains zobrats.

Antikiteras mehānisms tika uzbūvēts ap 150.–100. gadu pirms mūsu ēras. Tas ir ar roku izgriezts bronzas kalkulators, un tas ir vecākais zināmais analogais dators uz Zemes. Tas izsekoja saulei un mēnesim, reproducēja Mēness neregulāro kustību, izmantojot ārpus centra pārnesumu un tapu, prognozēja Saules un Mēness aptumsumus Sarosa ciklā, darbojās 19 gadu metoniskā kalendārā, parādīja piecu senatnē zināmo planētu atrašanās vietas un skaitīja četru gadu ciklu starp tām olimpiskajām spēlēm.

Tikai aptuveni trešdaļa no tā saglabājusies, tagad 82 fragmentos, tostarp 30 korozijas zobrati. Lielākajā zobratā bija 223 zobi, katrs no tiem tika vīlēts ar roku.

Aptuveni 1400 gadus nekur uz Zemes neparādītos nekas salīdzināms mehāniski sarežģīts.

Un iekšā bija vēl viena lieta. Kad 2005. gadā tika izmantota augstas izšķirtspējas CT skenēšana, tā atklāja tūkstošiem sīku grieķu rakstzīmju, kas bija iegravētas starp zobratiem — bronzā rakstīta lietošanas instrukcija, kas nebija lasīta divus tūkstošus gadu.

Pulkstenis: jūs pašlaik izmantojat ierīci, kas parāda laiku pilsētās visā pasaulē, seko saullēktam un saulrietam un seko mēness fāzei.

Tā darīja arī šis. Tas bija izgatavots no bronzas, tas bija ievietots koka kastē, jūs to pagriezāt ar rokturi, un tas pirms diviem tūkstošiem gadu nogāzās ar tirdzniecības kuģi un gulēja jūras dibenā, līdz sliktos laikapstākļos nokļuva daži sūkļu nirēji.

Gada dienas gaisma