| Pilsēta | Vietējais laiks | Starpība | Nākamais notikums |
|---|---|---|---|
| Londona Apvienotā Karaliste | 01:00 | −4 st. | No 25. okt.: −5 st. |
| Berlīne Vācija | 02:00 | −3 st. | No 25. okt.: −4 st. |
| Dubaija Apvienotie Arābu Emirāti | 04:00 | −1 st. | |
| Tokija Japāna | 09:00 | +4 st. | |
| Sidneja Austrālija | 10:00 | +5 st. | No 4. okt.: +6 st. |
| Ņujorka Amerikas Savienotās Valstis | 20:00Trešd. | −9 st. | No 1. nov.: −10 st. |
| Losandželosa Amerikas Savienotās Valstis | 17:00Trešd. | −12 st. | No 1. nov.: −13 st. |
Perma (Krievija) izmanto laiku UTC+5. Šī laika josla visu gadu paliek UTC+5 — vasaras laiku neizmanto. Laika starpība starp pilsētām Perma un Ņujorka ir 9 stundas. Parastais darba laiks nemaz nepārklājas ar pilsētu Ņujorka, tāpēc sanāksmēm vienā pusē vajadzīgs agrs vai vēls laiks. Laika starpība starp pilsētām Perma un Londona ir 4 stundas. Parastais darba laiks (9–18) ar pilsētu Londona pārklājas aptuveni 5 st. dienā. Piemērots laiks saziņai: 13:00–18:00 (Perma) atbilst 09:00–14:00 (Londona). Laika starpība starp pilsētām Perma un Tokija ir 4 stundas. Parastais darba laiks (9–18) ar pilsētu Tokija pārklājas aptuveni 5 st. dienā. Piemērots laiks saziņai: 09:00–14:00 (Perma) atbilst 13:00–18:00 (Tokija). Šajā laika joslā atrodas arī tādas pilsētas kā Karāči, Astana, Lahora. Ņemot vērā šīs laika starpības, ir vieglāk plānot zvanus vai ceļojumus uz pilsētu Perma un no tās.
Perma (Krievija) iedzīvotāju skaits ir aptuveni 1,0 milj.. Šodien ir aptuveni 11,6 stundas dienasgaismas: saullēkts 07:17, saulriets 18:52. Šī laika josla visu gadu paliek UTC+5 — vasaras laiku neizmanto. Atrodas ziemeļu puslodē, aptuveni 58° uz ziemeļiem no ekvatora. Satiksme notiek pa labo pusi
Karogs
Krievija
Galvaspilsēta
Maskava
Kontinents
Eiropa & Āzija
Laika josla
UTC+5 · Asia/Yekaterinburg
Ģeogrāfiskās koordinātas
58,01°Z, 56,25°A
Oficiālā valūta
RUB (₽)
Starptautiskais tālsarunu kods
+7
Braukšanas puse
pa labi
Puslode
Ziemeļu
Oficiālā valoda
Krievu
Mērvienību sistēma
metriskā
Vai jūs zinājāt?
Permas periods — pēdējais pirms triasa, kas beidzas ar lielāko masveida izmiršanu Zemes vēsturē — ir nosaukts Permas vārdā, kur skotu ģeologs Roderiks Mērčisons to definēja 1841. gadā. Tas ir vienīgais ģeoloģiskais periods, kas nosaukts kādas Krievijas vietas vārdā.
Pulkstenis: Permā saglabā UTC+5. Tās Djagiļevas festivāls godina impresāriju, kurš šeit uzauga un vēlāk vadīja Ballets Russes Parīzē.
Perma atrodas 56.3° A garumā. Pilsētas laika josla UTC+5 ir balstīta uz 75° A meridiānu. 18.8° starpības dēļ pulkstenis apsteidz Sauli par aptuveni 75 min: Saules pusdiena iestājas ap 13:15, nevis 12:00. Josla visu gadu paliek UTC+5 — vasaras laiks šeit netiek izmantots.
2026. gada garākā diena ir 22. jūnijs: 18 st. 11 min dienasgaismas. Īsākā ir 22. decembris: 6 st. 27 min. Starpība starp tām ir 11 st. 44 min. Polārā loka tuvumā gads spēcīgi svārstās starp ilgu gaismu un ilgu tumsu.
Agrākais saullēkts un vēlākais saulriets nesakrīt ar garāko dienu. Pilsētā Perma Saule visagrāk lec 19. jūnijs plkst. 04:11, bet visvēlāk noriet tikai 25. jūnijs plkst. 22:23. Tos šķir laika vienādojums: Zemes eliptiskā orbīta un ass slīpums gada laikā pārbīda Saules pusdienu par dažām minūtēm uz priekšu un atpakaļ.
Pēc saulrieta debesis vēl kādu laiku paliek gaišas. Pilsētā Perma pilsoniskā krēsla ekvinokcijas laikā ilgst aptuveni 39 min, bet saulgriežos — līdz 76 min.
Visas šīs sadaļas vērtības ir aprēķinātas no pilsētas platuma, garuma un IANA laika joslas ar NOAA Saules algoritmiem (Spencer, 1971), ar aptuveni ±2 loka minūšu precizitāti zem 65° platuma.
Oficiālā laika josla pilsētā Perma (Krievija) ir Asia/Yekaterinburg, un pašreizējā nobīde no UTC ir UTC+5.
Pilsētas Perma aprēķinātais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 1,0 milj., ģeogrāfiskās koordinātas ir 58.01°N, 56.25°E.
Pilsētā Perma garākajā dienā ir 18 st. 11 min, īsākajā — 6 st. 27 min dienasgaismas; gada vidējais ir 12 st. 21 min dienā.
Saules pusdiena pilsētā Perma iestājas ap 13:15 pēc standarta laika UTC+5, jo pilsēta atrodas 18.8° no meridiāna, uz kura balstīta tās laika josla.
No kurienes ir nosaukts Permas periods: Permas periods — pēdējais pirms triasa, kas beidzas ar lielāko masveida izmiršanu Zemes vēsturē — ir nosaukts Permas vārdā, kur skotu ģeologs Roderiks Mērčisons to definēja 1841. gadā.