| Pilsēta | Vietējais laiks | Starpība | Nākamais notikums |
|---|---|---|---|
| Londona Apvienotā Karaliste | 01:00Ceturtd. | +4 st. | No 25. okt.: +3 st. |
| Berlīne Vācija | 02:00Ceturtd. | +5 st. | No 25. okt.: +4 st. |
| Dubaija Apvienotie Arābu Emirāti | 04:00Ceturtd. | +7 st. | |
| Tokija Japāna | 09:00Ceturtd. | +12 st. | |
| Sidneja Austrālija | 10:00Ceturtd. | +13 st. | No 4. okt.: +14 st. |
| Ņujorka Amerikas Savienotās Valstis | 20:00 | −1 st. | No 1. nov.: −2 st. |
| Losandželosa Amerikas Savienotās Valstis | 17:00 | −4 st. | No 1. nov.: −5 st. |
Salto (Urugvaja) izmanto laiku UTC−3. Šī laika josla visu gadu paliek UTC−3 — vasaras laiku neizmanto. Laika starpība starp pilsētām Salto un Ņujorka ir 1 stunda. Parastais darba laiks (9–18) ar pilsētu Ņujorka pārklājas aptuveni 8 st. dienā. Piemērots laiks saziņai: 10:00–18:00 (Salto) atbilst 09:00–17:00 (Ņujorka). Laika starpība starp pilsētām Salto un Londona ir 4 stundas. Parastais darba laiks (9–18) ar pilsētu Londona pārklājas aptuveni 5 st. dienā. Piemērots laiks saziņai: 09:00–14:00 (Salto) atbilst 13:00–18:00 (Londona). Laika starpība starp pilsētām Salto un Tokija ir 12 stundu. Parastais darba laiks nemaz nepārklājas ar pilsētu Tokija, tāpēc sanāksmēm vienā pusē vajadzīgs agrs vai vēls laiks. Šajā laika joslā atrodas arī tādas pilsētas kā Buenosairesa, Sanpaulu, Riodežaneiro. Ņemot vērā šīs laika starpības, ir vieglāk plānot zvanus vai ceļojumus uz pilsētu Salto un no tās.
Salto (Urugvaja) iedzīvotāju skaits ir aptuveni 105 tūkst.. Šodien ir aptuveni 12,4 stundas dienasgaismas: saullēkts 06:30, saulriets 18:52. Šī laika josla visu gadu paliek UTC−3 — vasaras laiku neizmanto. Atrodas dienvidu puslodē, aptuveni 31° uz dienvidiem no ekvatora. Satiksme notiek pa labo pusi
Karogs
Urugvaja
Galvaspilsēta
Montevideo
Kontinents
Dienvidamerika
Laika josla
UTC−3 · America/Montevideo
Ģeogrāfiskās koordinātas
31,39°D, 57,96°R
Oficiālā valūta
UYU ($U)
Starptautiskais tālsarunu kods
+598
Braukšanas puse
pa labi
Puslode
Dienvidu
Oficiālā valoda
Spāņu
Mērvienību sistēma
metriskā
Vai jūs zinājāt?
Salto termālās vannas nāk no Guaraní ūdens nesējslāņa, ko 1941. gadā nejauši ieguva urbēji, meklējot naftu. Ūdens nesējslānis ir viena no lielākajām saldūdens rezervēm pasaulē, kas atrodas četru valstu pamatā.
Pulkstenis: Salto saglabā UTC−3. Salto Grande dambis šeit ir dalīts starp Urugvaju un Argentīnu un darbojas kopīgi.
Salto atrodas 58.0° R garumā. Pilsētas laika josla UTC−3 ir balstīta uz 45° R meridiānu. 13.0° starpības dēļ pulkstenis apsteidz Sauli par aptuveni 52 min: Saules pusdiena iestājas ap 12:52, nevis 12:00. Josla visu gadu paliek UTC−3 — vasaras laiks šeit netiek izmantots.
2026. gada garākā diena ir 22. decembris: 14 st. 11 min dienasgaismas. Īsākā ir 22. jūnijs: 10 st. 6 min. Starpība starp tām ir 4 st. 5 min. Šajā platumā gadalaiki ir redzami pulkstenī, taču nekad krasi.
Agrākais saullēkts un vēlākais saulriets nesakrīt ar garāko dienu. Pilsētā Salto Saule visagrāk lec 5. decembris plkst. 05:40, bet visvēlāk noriet tikai 9. janvāris plkst. 20:00. Tos šķir laika vienādojums: Zemes eliptiskā orbīta un ass slīpums gada laikā pārbīda Saules pusdienu par dažām minūtēm uz priekšu un atpakaļ.
Pēc saulrieta debesis vēl kādu laiku paliek gaišas. Pilsētā Salto pilsoniskā krēsla ekvinokcijas laikā ilgst aptuveni 24 min.
Visas šīs sadaļas vērtības ir aprēķinātas no pilsētas platuma, garuma un IANA laika joslas ar NOAA Saules algoritmiem (Spencer, 1971), ar aptuveni ±2 loka minūšu precizitāti zem 65° platuma.
Oficiālā laika josla pilsētā Salto (Urugvaja) ir America/Montevideo, un pašreizējā nobīde no UTC ir UTC−3.
Pilsētas Salto aprēķinātais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 105 tūkst., ģeogrāfiskās koordinātas ir 31.39°S, 57.96°W.
Pilsētā Salto garākajā dienā ir 14 st. 11 min, īsākajā — 10 st. 6 min dienasgaismas; gada vidējais ir 12 st. 6 min dienā.
Saules pusdiena pilsētā Salto iestājas ap 12:52 pēc standarta laika UTC−3, jo pilsēta atrodas 13.0° no meridiāna, uz kura balstīta tās laika josla.
Karstie avoti no neveiksmīgas naftas akas: Salto termālās vannas nāk no Guaraní ūdens nesējslāņa, ko 1941. gadā nejauši ieguva urbēji, meklējot naftu. Ūdens nesējslānis ir viena no lielākajām saldūdens rezervēm pasaulē, kas atrodas četru valstu pamatā.