| Pilsēta | Vietējais laiks | Starpība | Nākamais notikums |
|---|---|---|---|
| Londona Apvienotā Karaliste | 01:00 | −5 st. | No 25. okt.: −6 st. |
| Berlīne Vācija | 02:00 | −4 st. | No 25. okt.: −5 st. |
| Dubaija Apvienotie Arābu Emirāti | 04:00 | −2 st. | |
| Tokija Japāna | 09:00 | +3 st. | |
| Sidneja Austrālija | 10:00 | +4 st. | No 4. okt.: +5 st. |
| Ņujorka Amerikas Savienotās Valstis | 20:00Trešd. | −10 st. | No 1. nov.: −11 st. |
| Losandželosa Amerikas Savienotās Valstis | 17:00Trešd. | −13 st. | No 1. nov.: −14 st. |
Oša (Kirgizstāna) izmanto laiku UTC+6. Šī laika josla visu gadu paliek UTC+6 — vasaras laiku neizmanto. Laika starpība starp pilsētām Oša un Ņujorka ir 10 stundu. Parastais darba laiks nemaz nepārklājas ar pilsētu Ņujorka, tāpēc sanāksmēm vienā pusē vajadzīgs agrs vai vēls laiks. Laika starpība starp pilsētām Oša un Londona ir 5 stundas. Parastais darba laiks (9–18) ar pilsētu Londona pārklājas aptuveni 4 st. dienā. Piemērots laiks saziņai: 14:00–18:00 (Oša) atbilst 09:00–13:00 (Londona). Laika starpība starp pilsētām Oša un Tokija ir 3 stundas. Parastais darba laiks (9–18) ar pilsētu Tokija pārklājas aptuveni 6 st. dienā. Piemērots laiks saziņai: 09:00–15:00 (Oša) atbilst 12:00–18:00 (Tokija). Šajā laika joslā atrodas arī tādas pilsētas kā Daka, Biškeka, Čitagonga. Ņemot vērā šīs laika starpības, ir vieglāk plānot zvanus vai ceļojumus uz pilsētu Oša un no tās.
Oša (Kirgizstāna) iedzīvotāju skaits ir aptuveni 330 tūkst.. Šodien ir aptuveni 11,8 stundas dienasgaismas: saullēkts 07:04, saulriets 18:53. Šī laika josla visu gadu paliek UTC+6 — vasaras laiku neizmanto. Atrodas ziemeļu puslodē, aptuveni 41° uz ziemeļiem no ekvatora. Satiksme notiek pa labo pusi
Galvaspilsēta
Biškeka
Kontinents
Āzija
Laika josla
UTC+6 · Asia/Bishkek
Ģeogrāfiskās koordinātas
40,53°Z, 72,80°A
Oficiālā valūta
KGS (som)
Starptautiskais tālsarunu kods
+996
Braukšanas puse
pa labi
Puslode
Ziemeļu
Oficiālā valoda
Kirgīzu, Krievu
Mērvienību sistēma
metriskā
Vai jūs zinājāt?
Sulaiman-Too atrodas tieši no Ošas un ir bijusi svētceļojumu vieta vismaz 1500 gadus ar petroglifiem, alām un mošeju, ko Babur uzcēla 1510. gadā. Tā bija pirmā Kirgizstānas UNESCO Pasaules mantojuma vieta.
Pulkstenis: Ošs saglabā UTC+6. Tas atrodas Ferganas ielejā, kur trīs valstu robežas saplūst tik sarežģīti, ka vairāki vienas valsts anklāvi atrodas pilnībā citas valsts teritorijā.
Oša atrodas 72.8° A garumā. Pilsētas laika josla UTC+6 ir balstīta uz 90° A meridiānu. 17.2° starpības dēļ pulkstenis apsteidz Sauli par aptuveni 69 min: Saules pusdiena iestājas ap 13:09, nevis 12:00. Josla visu gadu paliek UTC+6 — vasaras laiks šeit netiek izmantots.
2026. gada garākā diena ir 22. jūnijs: 15 st. 5 min dienasgaismas. Īsākā ir 22. decembris: 9 st. 16 min. Starpība starp tām ir 5 st. 48 min. Šī ir platuma josla, kurā vasaras un ziemas vakaru atšķirība ir visredzamākā.
Agrākais saullēkts un vēlākais saulriets nesakrīt ar garāko dienu. Pilsētā Oša Saule visagrāk lec 15. jūnijs plkst. 05:37, bet visvēlāk noriet tikai 29. jūnijs plkst. 20:43. Tos šķir laika vienādojums: Zemes eliptiskā orbīta un ass slīpums gada laikā pārbīda Saules pusdienu par dažām minūtēm uz priekšu un atpakaļ.
Pēc saulrieta debesis vēl kādu laiku paliek gaišas. Pilsētā Oša pilsoniskā krēsla ekvinokcijas laikā ilgst aptuveni 27 min, bet saulgriežos — līdz 33 min.
Visas šīs sadaļas vērtības ir aprēķinātas no pilsētas platuma, garuma un IANA laika joslas ar NOAA Saules algoritmiem (Spencer, 1971), ar aptuveni ±2 loka minūšu precizitāti zem 65° platuma.
Oficiālā laika josla pilsētā Oša (Kirgizstāna) ir Asia/Bishkek, un pašreizējā nobīde no UTC ir UTC+6.
Pilsētas Oša aprēķinātais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 330 tūkst., ģeogrāfiskās koordinātas ir 40.53°N, 72.80°E.
Pilsētā Oša garākajā dienā ir 15 st. 5 min, īsākajā — 9 st. 16 min dienasgaismas; gada vidējais ir 12 st. 12 min dienā.
Saules pusdiena pilsētā Oša iestājas ap 13:09 pēc standarta laika UTC+6, jo pilsēta atrodas 17.2° no meridiāna, uz kura balstīta tās laika josla.
Kalns, kas kļuva par svētceļojumu: Sulaiman-Too atrodas tieši no Ošas un ir bijusi svētceļojumu vieta vismaz 1500 gadus ar petroglifiem, alām un mošeju, ko Babur uzcēla 1510. gadā. Tā bija pirmā Kirgizstānas UNESCO Pasaules mantojuma vieta.