| Pilsēta | Vietējais laiks | Starpība | Nākamais notikums |
|---|---|---|---|
| Londona Apvienotā Karaliste | 01:00 | −8 st. | No 25. okt.: −9 st. |
| Berlīne Vācija | 02:00 | −7 st. | No 25. okt.: −8 st. |
| Dubaija Apvienotie Arābu Emirāti | 04:00 | −5 st. | |
| Tokija Japāna | 09:00 | ±0 st. | |
| Sidneja Austrālija | 10:00 | +1 st. | No 4. okt.: +2 st. |
| Ņujorka Amerikas Savienotās Valstis | 20:00Trešd. | −13 st. | No 1. nov.: −14 st. |
| Losandželosa Amerikas Savienotās Valstis | 17:00Trešd. | −16 st. | No 1. nov.: −17 st. |
Korora (Palau) izmanto laiku UTC+9. Šī laika josla visu gadu paliek UTC+9 — vasaras laiku neizmanto. Laika starpība starp pilsētām Korora un Ņujorka ir 13 stundu. Parastais darba laiks nemaz nepārklājas ar pilsētu Ņujorka, tāpēc sanāksmēm vienā pusē vajadzīgs agrs vai vēls laiks. Laika starpība starp pilsētām Korora un Londona ir 8 stundas. Parastais darba laiks (9–18) ar pilsētu Londona pārklājas aptuveni 1 st. dienā. Piemērots laiks saziņai: 17:00–18:00 (Korora) atbilst 09:00–10:00 (Londona). Korora un Tokija pašlaik ir vienāds laiks. Parastais darba laiks (9–18) ar pilsētu Tokija pārklājas aptuveni 9 st. dienā. Piemērots laiks saziņai: 09:00–18:00 (Korora) atbilst 09:00–18:00 (Tokija). Šajā laika joslā atrodas arī tādas pilsētas kā Seula, Phenjana, Osaka. Ņemot vērā šīs laika starpības, ir vieglāk plānot zvanus vai ceļojumus uz pilsētu Korora un no tās.
Korora (Palau) iedzīvotāju skaits ir aptuveni 12 tūkst.. Šodien ir aptuveni 12,1 stundas dienasgaismas: saullēkts 05:50, saulriets 17:53. Šī laika josla visu gadu paliek UTC+9 — vasaras laiku neizmanto. Atrodas ziemeļu puslodē, aptuveni 7° uz ziemeļiem no ekvatora. Satiksme notiek pa labo pusi
Karogs
Palau
Galvaspilsēta
Ngerulmud
Kontinents
Okeānija
Laika josla
UTC+9 · Pacific/Palau
Ģeogrāfiskās koordinātas
7,34°Z, 134,48°A
Oficiālā valūta
USD ($)
Starptautiskais tālsarunu kods
+680
Braukšanas puse
pa labi
Puslode
Ziemeļu
Oficiālā valoda
Palaviešu, Angļu
Mērvienību sistēma
metriskā
Vai jūs zinājāt?
Medūzu ezerā Palau atrodas miljoniem zeltainu medūzu, kuras zaudēja lielāko daļu dzēliena pēc izolācijas no jūras aptuveni pirms 12 000 gadu. Katru dienu tie migrē horizontāli pāri ezeram, sekojot saulei.
Pulkstenis: Koror saglabā UTC+9, tāpat kā Tokijā. Palau 2009. gadā pasludināja pasaulē pirmo haizivju rezervātu, kas aptver visu tās ekskluzīvo ekonomisko zonu.
Korora atrodas 134.5° A garumā. Pilsētas laika josla UTC+9 ir balstīta uz 135° A meridiānu. Abi gandrīz sakrīt: Saules pusdiena — brīdis, kad Saule ir visaugstāk, — iestājas ap 12:02, tik tuvu patiesajam Saules laikam, cik šāda platuma josla atļauj. Josla visu gadu paliek UTC+9 — vasaras laiks šeit netiek izmantots.
2026. gada garākā diena ir 22. jūnijs: 12 st. 33 min dienasgaismas. Īsākā ir 22. decembris: 11 st. 42 min. Starpība starp tām ir 51 min. Dažu grādu attālumā no ekvatora dienas garums gada laikā gandrīz nemainās.
Agrākais saullēkts un vēlākais saulriets nesakrīt ar garāko dienu. Pilsētā Korora Saule visagrāk lec 27. maijs plkst. 05:44, bet visvēlāk noriet tikai 17. jūlijs plkst. 18:23. Tos šķir laika vienādojums: Zemes eliptiskā orbīta un ass slīpums gada laikā pārbīda Saules pusdienu par dažām minūtēm uz priekšu un atpakaļ.
Pēc saulrieta debesis vēl kādu laiku paliek gaišas. Pilsētā Korora pilsoniskā krēsla ekvinokcijas laikā ilgst aptuveni 21 min.
Visas šīs sadaļas vērtības ir aprēķinātas no pilsētas platuma, garuma un IANA laika joslas ar NOAA Saules algoritmiem (Spencer, 1971), ar aptuveni ±2 loka minūšu precizitāti zem 65° platuma.
Oficiālā laika josla pilsētā Korora (Palau) ir Pacific/Palau, un pašreizējā nobīde no UTC ir UTC+9.
Pilsētas Korora aprēķinātais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 12 tūkst., ģeogrāfiskās koordinātas ir 7.34°N, 134.48°E.
Pilsētā Korora garākajā dienā ir 12 st. 33 min, īsākajā — 11 st. 42 min dienasgaismas; gada vidējais ir 12 st. 7 min dienā.
Saules pusdiena pilsētā Korora iestājas ap 12:02 pēc standarta laika UTC+9, jo pilsēta atrodas 0.5° no meridiāna, uz kura balstīta tās laika josla.
Ezers, pilns ar dzeloņveidīgām medūzām: Medūzu ezerā Palau atrodas miljoniem zeltainu medūzu, kuras zaudēja lielāko daļu dzēliena pēc izolācijas no jūras aptuveni pirms 12 000 gadu. Katru dienu tie migrē horizontāli pāri ezeram, sekojot saulei.